Otrā svešvaloda skolā 2019.-2020

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais vispārējās izglītības standarts paredz 5.-9.klašu skolēniem apgūt otru svešvalodu - franču, vācu, spāņu vai ķīniešu valodu. Tomēr ne visas izglītības iestādes 2019. gadā skolā ieviesa otro svešvalodu. Kādas izmaiņas vajadzētu gaidīt skolniekiem un viņu vecākiem 2019. – 2020.

Pašreizējā situācija

Sarunas par otrās svešvalodas ieviešanu skolās notiek jau ilgu laiku, kopš 2010. gada. Tādēļ Izglītības ministrijas darbinieki savā vēstulē Nr. 08-1214 (05/17/2018) paskaidroja, ka izglītības programmas saturu izstrādā un saskaņo katra atsevišķa izglītības iestāde patstāvīgi saskaņā ar Federālā Valsts izglītības standartu Nr. 412, kas pieņemts ar 2012. gada 5. jūlija Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr. datēts ar 10.06.2009. un Nr. 1897, datēts ar 05/17/2012

Sastādot mācību programmu, vispārējās izglītības iestāžu darbiniekiem ir pienākums ņemt vērā to disciplīnu sarakstu, kuras studentiem jāapgūst saskaņā ar federālā valsts izglītības standarta prasībām. Izglītības akadēmiskais minimums Krievijā ir noteikts Art. 2012. gada 29. decembra federālā likuma Nr. 273 “Par izglītību” 12. un 28. punkts.

Saskaņā ar GEF obligāto disciplīnu saraksts, kas jāmāca visās skolās, ietver:

• Krievu
• dzimtā valoda;
• Literatūra
• ārzemju
• otrā svešvaloda;
• vispārējā un Krievijas vēsture;
• matemātika - ģeometrija un algebra;
• sociālās zinātnes;
• ģeogrāfija;
• garīgās un morālās kultūras pamati;
• mūzika
• Tēlotājmāksla;
• OBZH;
• tehnoloģija
• fiziskā izglītība;
• datorzinātnes;
• fizika
• bioloģija;
• ķīmija.

Ja jūs atsaucaties uz 9.3. GEF Nr. 413, datēts ar 17.05.2012., Ar pašreizējām korekcijām no 2017. gada 29. jūnija, jūs varat redzēt, ka sadaļā “Svešvalodas” ir iekļauti tādi objektīvi rezultāti skolas disciplīnu apguvē kā:

• ārzemju
• otrais ārzemnieks ir pamata līmenī.

Obligāta svešvalodu apguve ir paredzēta arī Krievijas Federācijas inovatīvas attīstības stratēģijas V sadaļas 1. daļā. Saskaņā ar programmas apgūšanas rezultātiem studentam jābūt šādām prasmēm:

• spēja komunicēt;
• pirmās zināšanas par studēto valodu valstu kultūras īpatnībām un spēja veidot savu izturēšanos saskaņā ar svešā valstī pieņemtajiem standartiem;
• jāspēj sazināties ar pārvadātājiem sliekšņa līmenī;
• izglītības nolūkos izmantot prasmes atrast informāciju par angļu valodas (vai citiem - atkarībā no studējamās programmas) resursiem.

Neskatoties uz iepriekšminētajiem apstākļiem, līdz pat 2019. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas Federālā valsts izglītības standarta standartus izglītības iestādes uzskatīja par tīri ieteikuma aktu. Liceju, ģimnāziju un skolu direktori patstāvīgi pieņēma lēmumus par nepieciešamību mācību programmu papildināt ar noteiktu programmu.

Kādas izmaiņas sagaida 2019. gadā

Tas, vai krievu izglītības iestādēs bez traucējumiem tiks ieviesta otrā valoda, ir diezgan diskutabls jautājums. Balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli Nr. 08-1214 no 05/17/2018, var spriest, ka otrais ārzemju students jāiekļauj vispārējās izglītības standartos un jāpiemēro 5.-9.klašu skolēniem. Tomēr praksē ir vairākas grūtības, kas kavē īstenot ministrijas prasības.

Galvenās problēmas, kuru dēļ daudzas skolas joprojām neatbilst GEF prasībām, ir šādas:

• profesionāla personāla trūkums;
• vecāku nesaskaņas ar palielinātu slogu bērniem;
• apmācības materiālu un programmu trūkums jaunas disciplīnas apgūšanai;
• brīva laika trūkums apstiprinātajā personāla galdā.

Saistībā ar iepriekšminētajiem apstākļiem vēstulei joprojām ir konsultatīvs raksturs, un no 2019. gada sākuma otra svešvaloda nav kļuvusi par obligātu mācību programmas elementu. Izglītības ministrijas ierēdņi atturīgi vērtē pašreizējo situāciju un apzinās, ka no šodienas krievu skolās nav izveidots kompetentu skolotāju personāls, un nav arī metodiskas gatavības ieviest GEF standartu. Tas nozīmē, ka vecākiem ir vesels gads, lai sagatavotu bērnus otrās valodas apguvei 2020. gadā.

Mūsdienās lēmumu par to, kura svešvaloda kļūs par obligātu studijām, pieņem tikai izglītības iestādes administrācija. Vācu valoda joprojām ir vispopulārākā, galvenokārt pateicoties Krievijas Federācijas Izglītības ministrijas ieteikumam un Gētes institūta (Vācijas vēstniecības pakļautībā) un MAUPN iniciētajai programmai “Vācu valoda ir pirmā otrā ārzemniece”.

Ja 2020. gadā tiek ieviestas izmaiņas, pirmklasnieku vecākiem nevajadzētu uztraukties par to, lai palielinātu izglītības slogu saviem bērniem. Fakts ir tāds, ka izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski. Kopš 1. klases bērni, tāpat kā iepriekš, mācīsies tikai angļu vai vācu valodu kā galveno, un no 5. klases es sākšu mācīties otro valodu. Mēs runājam par vidusskolām bez padziļinātas valodu izpētes.

Ja bērns 2020. gadā mācās 6. klasē, tad pat ar jauna izglītības standarta ieviešanu izmaiņas viņu neietekmēs, jo otrā svešvalodu apmācības programma paredzēta 6 gadiem, t.i. bērniem no 5. līdz 11. klasei ieskaitot. Jāsaprot, ka saskaņā ar “diferencēto pieeju” katrs reģions var patstāvīgi izlemt par izpētīto disciplīnu apjomu: viss būs atkarīgs no ģimenes dzīvesvietas.

Lasīt arī:

• Cik nedēļu 2019. – 2020. Mācību gadā
• Iestāšanās 1. klasē 2019.-2020
• Kopš 2020. gada jauna skolotāju sertifikācija

(6 vērtējumi, vidēji: 3,17 no 5)

Notiek ielāde ...