Neskatoties uz prognozēto ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, krieviem nevajadzētu baidīties no rubļa devalvācijas 2020. gadā Krievijā, kā ir pārliecināti daudzi eksperti un analītiķi. Viņuprāt, ņemot vērā faktu, ka Finanšu ministrija plāno pakāpeniski palielināt ārvalstu valūtas pirkumu apjomu vietējā tirgū, praktiski nav reālu priekšnoteikumu šāda scenārija izstrādei pat naftas cenu turpmāka krituma un stingrāku sankciju gadījumā.
Finanšu ministrijas politika
Iedzīvotāji neuzticas nacionālajai valūtai, un iedzīvotāji arvien vairāk sev jautā, vai rubļa devalvācija 2020. gadā notiks Krievijā. Un šai pozīcijai ir labs iemesls: patērētāji vairākkārt ir zaudējuši savus ietaupījumus rubļa krasā vērtības krituma dēļ, tāpēc daudzi vēlas gatavoties nākamajām valūtu vērtības svārstībām. Šādus uzskatus skaidri veicina pašreizējā Finanšu ministrijas politika, kas ir spiesta ienākt vietējā tirgū un pirkt ārvalstu valūtu, lai veidotu Nacionālo labklājības fondu. Un, kaut arī ir nepieciešams līdzsvarot budžetu tā deficīta kontekstā, joprojām paliek jautājums, vai valdība ir gatava uzņemties risku un paātrināt fondu veidošanas tempu, kas neizbēgami novedīs pie devalvācijas un vājinās rubli.
Tomēr eksperti uzskata, ka ar izmēģinājumu un kļūdu palīdzību ministrija tomēr spēs panākt zināmu līdzsvaru, pie kura tā var sistemātiski papildināt fondu, nemazinot krievu ticību nacionālajai valūtai. Saskaroties ar ārējām sankcijām un zemākām naftas cenām, kad ar visām pieejamām metodēm ir jāsamazina, nevis jāstimulē ekonomikas dolēšana, tas acīmredzami neatbilst valdības, kas ir ieinteresēta segt budžeta deficītu un pārvarēt krīzes parādības, interesēs.
Devalvācijas priekšnoteikumi
Analītiķi vēl nav gatavi sniegt galīgo prognozi par Krievijas valūtas vērtības samazināšanās iespējamību. Bet tajā pašā laikā viņi uzskata, ka 2020. gadā šādi faktori var to veicināt:
- Samaziniet importu un palieliniet eksportu. Pirmkārt, tas attiecas uz naftas produktu tirdzniecību starptautiskajos tirgos un “melnā zelta” izmaksām, kas ilgtermiņā var nedaudz samazināties. Nav noslēpums, ka galvenais Krievijas Federācijas budžeta papildināšanas avots ir ārvalstu valūtas ieņēmumi no naftas pārdošanas, kas nozīmē, ka, ja izmaksas samazinās, valdībai būs jāmeklē alternatīvs budžeta papildināšanas avots, lai segtu tā deficītu. Neskatoties uz to, ka tiek samazināts skaits valsts subsidēto sociālo programmu, ar problēmu 2020. gadā var nebūt pietiekami. Un, lai kompensētu deficītu, valdība būs spiesta “ieslēgt tipogrāfiju”, kas ar katru apriti pazeminās nacionālās valūtas vērtību. Vienīgā izeja no šīs situācijas ir pieejamo mehānismu izmantošana, lai pārvaldītu devalvācijas procesu: tad pat šādos apstākļos būs iespējams atjaunot maksājumu bilanci, atbalstot iekšzemes eksportu.
- Straujš inflācijas pieaugums, kas neizbēgami novedīs pie devalvācijas. Bet, ja jūs vadāties pēc oficiālās prognozes, šāds risks ir minimāls un 2020. gadā inflācija nepārsniegs 4%.Tajā pašā laikā, ja tiek pastiprinātas ekonomiskās sankcijas, reālais rādītājs var izrādīties augstāks par deklarēto, lai gan krieviem joprojām nevajadzētu baidīties no strauja rubļa vērtības krituma, kam pat šādā situācijā nebūs priekšnoteikumu (iespējama tikai “viegla” devalvācija).
- Panika finanšu vai valūtas tirgū. Jebkuri politiski notikumi, kas notiek pasaulē, tieši vai netieši ietekmē Krievijas ekonomiku un tās pilsoņu stāvokli. Līdzīgu notikumu attīstību varēja novērot 2014. gadā un 2018. gada sākumā.
Devalvācijas sekas
Atbildot uz jautājumu, vai devalvācija ir iespējama 2020. gadā, ir vērts atzīmēt, ka pat šādas notikumu attīstības gadījumā Krievijas ekonomika var gūt labumu no tā. Tas jo īpaši būs saistīts ar to, ka:
- Palielināsies ārzemju preču izmaksas, un tas veicinās vietējā ražotāju pieprasījuma palielināšanos pēc izstrādājumiem, kas devalvācijas dēļ iegūs papildu konkurences priekšrocības pārdošanas apjoma palielināšanai.
- Uzņēmumi būs spiesti izpētīt citas eksporta jomas, un tiks panākta risku diversifikācija. Pat ņemot vērā to, ka eksporta politikas mainīšana prasīs zināmu laiku, vēlāk to var gūt daudz priekšrocību.
- Zelta un ārvalstu valūtas rezervju patēriņa samazināšana. Lai nodrošinātu subsidētus maksājumus, valdība pārdos uzkrāto valūtu par izdevīgāku cenu.
No otras puses, ja pretēji analītiķu prognozēm 2020. gadā Krievijas ekonomikai nāksies saskarties ar devalvāciju, tas izraisīs ne tikai sabiedrības uzticības līmeņa pazemināšanos par rubli, bet arī cenu pieaugumu vietējos tirgos. Sarežģītākā situācija būs uzņēmumiem, kuru darbība ir tieši atkarīga no importa: viņi būs spiesti meklēt citus tirgus produktu un komponentu iegādei, samazināt darba slodzi, atlaist darbiniekus un meklēt citus veidus, kā optimizēt savas biznesa izmaksas (līdz pilnīgai ražošanas pārtraukšanai). Un pilsoņi, kuri saņem ienākumus nacionālajā valūtā, jutīs maksātspējas līmeņa pazemināšanos un biežāk atsakās pirkt importētas preces, ņemot vērā to augstās izmaksas.
Lasīt arī:
- Vai 2020. gadā būs rubļa denominācija?
- Pārtikas drošības doktrīna Krievijā līdz 2020. gadam
- Importa aizstāšanas programma Krievijā līdz 2020. gadam
(Pagaidām nav vērtējumu)
Notiek ielāde ...
