Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kas publicēti Ekonomiskās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē, inflācijas prognoze līdz 2020. gadam izskatās diezgan optimistiska, pat ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts ekonomikā. Tas lielā mērā ir saistīts ar plānoto Centrālās bankas politiku, kas izmanto visus tai pieejamos instrumentus un mehānismus, lai ierobežotu inflācijas gaidas un palielinātu cenas visām preču grupām. Tomēr daži eksperti skeptiski vērtē publicēto prognozi un uzskata, ka patiesībā inflācijas līmenis 2019. un 2020. gadā. būs augstāks, jo ministrija aprēķinos nav ņēmusi vērā pašreizējo situāciju un apstākļus, kādos Centrālā banka būs spiesta īstenot savu monetāro politiku.
Oficiālā prognoze
Sastādot makroekonomisko inflācijas prognozi 2019. – 2020. Ekonomiskās attīstības ministrija balstījās uz faktu, ka šajā laika posmā joprojām tiks piemērotas iepriekš pieņemtās ekonomiskās sankcijas un joprojām būs spēkā līgums ar OPEC par naftas ieguves samazināšanu. Un, ņemot vērā to, cik efektīva izrādīsies strukturālo izmaiņu ieviešana un valdības sagatavotie pasākumi ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Krievijas Federācijā, ministrija ir izstrādājusi divus scenārijus (mērķi un bāzi), saskaņā ar kuriem notikumi var attīstīties vidējā termiņā.
No Ekonomiskās attīstības ministrijas viedokļa daudzas Krievijas Federācijas problēmas var izraisīt strauju Ķīnas ekonomikas nosēšanos. Dažos pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās šīs valsts zelta un ārvalstu valūtas rezerves, kuru apjoms šobrīd ir 3 triljoni. dolāru. Tajā pašā laikā no Ķīnas notiek skaidra kapitāla aizplūšana, un tas negatīvi ietekmēs naftas cenu pasaules tirgos. Attiecīgi, veidojot konservatīvu scenāriju, ministrija izvēlējās, kā notikumi attīstīsies Ķīnā un kādas tam būs sekas Krievijas ekonomikā.
Saskaņā ar oficiālo prognozi, inflācijas indeksi 2018., 2019. un 2020. gadam. būs attiecīgi 3,1%, 4,3% un 3,8%. Bet ir iespējams, ka jau nākamā gada maijā Centrālā banka spēs sasniegt savu 4% mērķi, saglabājot pašreizējo tendenci līdz decembrim, šis skaitlis būs 3,8%, neskatoties uz to, ka šāds inflācijas līmenis tiek plānots arī 2020. gadā. Tajā pašā laikā ir iespējams samazināt nacionālās valūtas vērtību līdz 68 rubļiem, bet, ja Centrālajai bankai izdodas stabilizēt situāciju valūtas tirgū (fiksēt dolāru vismaz diapazonā no 56 līdz 57 rubļiem), tad inflācija būs 2,9%.
Pēc ekonomikas attīstības ministra Oreškina M. S. teiktā, deflācijai nav priekšnoteikumu, lai gan patiesībā nevajadzētu izslēgt šādu notikumu attīstības varbūtību. Jebkurā gadījumā izvirzītais mērķis 4% ievērojami atspēko šo perspektīvu.
Jaunas korekcijas
Tajā pašā laikā ministrija laboja pašreizējā gada prognozi, ņemot vērā esošos ārējos ekonomiskos faktorus. Jo īpaši tiek pieņemts, ka 2018. gada decembrī pieaugs inflācijas gaidas, un tas tiks izteikts ilgtermiņa lietošanai paredzētu “preču” iegādē. Baidoties, ka dažos mēnešos to vērtība var ievērojami pieaugt, iedzīvotāji veiks “pirkumus” kā savas finansiālās iespējas, kas paaugstinās cenas visām preču grupām.
Plānotais PVN palielinājums līdz 20% lielā mērā ietekmēs situāciju mazumtirdzniecības tirgū.Ministrija uzskata, ka nodokļu izmaiņu dēļ cenu kāpums paātrināsies (vismaz gada pirmajā pusē), un inflācijas gaidas ievērojami palielināsies.
Tajā pašā laikā Ekonomiskās attīstības ministrijas eksperti neaprobežojās ar inflācijas prognozi 2020. gadam un ieteica, ka nākamajos trīs gados šis ekonomiskais rādītājs arī nebūs lielāks par 4%. Bet tas būs iespējams tikai tad, ja naftas cena saglabāsies pašreizējā līmenī, un Rietumvalstis necietīs sankcijas, kas nelabvēlīgi ietekmē valsts ekonomiku.
Ekspertu atzinumi
Pēc Ekonomikas augstskolas ekspertu domām, prognoze ir “pārāk optimistiska” un nepārprotami ir pretrunā ar jaunākajām tendencēm. Viņi uzskata, ka par precīzu 2020. gada inflācijas līmeni ir pāragri runāt, jo pēc viņu aplēsēm 2018. gadā tas būs vismaz 3,8% (nevis 3,1%), bet 2019. gadā - vairāk nekā 5% (nevis 4 %).
HSE eksperti uzskata, ka nevajadzētu diskontēt būtisku rubļa kursa pavājināšanos un salīdzinoši slikto ražu lauksaimniecības nozarē, kas nekavējoties veicināja patēriņa cenu pieaugumu. Turklāt pieaug PVN, tāpēc daži pārdevēji jau ir sākuši iepriekš pārskatīt cenu politiku, lai nerastos zaudējumi.
HSE arī uzskata, ka Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija scenāriju izstrādē ignorēja jaunākās tendences, kas vērojamas pasaules naftas tirgū. Visticamāk, nākamā gada prognoze par USD 63,4 par barelu būs nepareiza un sāksies no 80 USD. Uz to norāda septembra naftas cenu pieaugums līdz 78 USD, lai gan saskaņā ar prognozi tam vajadzēja maksāt 70 USD. Tādējādi vidējā gada cena būs 72-73 dolāri pret 69,6 dolāriem. Un, ja šī tendence turpināsies, mēs varam runāt par naftas bāzes cenas paaugstināšanu līdz 45 USD par barelu, kā dēļ valsts budžeta ieņēmumi pieaugs par 0,6% no IKP. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ņemot vērā tā deficītu, kā rezultātā valdība ir spiesta pat samazināt finansējumu sociālajām programmām.
Lasīt arī:
- Ekonomiskās attīstības ministrijas deflatora indekss 2018.-2020
- Krievijas IKP pieauguma prognoze līdz 2020. gadam
- Maskavas pilsētas AIP 2018.-2020
(Pagaidām nav vērtējumu)
Notiek ielāde ...
