Saturs
Sakarā ar situācijas nestabilitāti Ukrainā tagad ir grūti paredzēt, kā notikumi attīstīsies 2020. gadā. Ekspertu viedokļi par valsts tuvāko nākotni atšķiras, kaut arī vairums sliecas uzskatīt, ka valstij joprojām ir jāiziet virkne testu un grūts ceļš uz panākumiem. Pēc 2019. gada prezidenta vēlēšanām var ievērojami mainīties ekonomikas attīstība, iekšpolitika un ārpolitika.
Gāzes konflikts iegūs impulsu
Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu ir nozīmīgs ieguldījums valsts kasē. Valstu konfliktu dēļ Krievija ir ievērojami samazinājusi dabiskās enerģijas piegādi caur kaimiņiem. Naftogaz iesniedza prasību Stokholmas šķīrējtiesā. Pēc tiesas domām, "Gazprom" ir pienākums samaksāt Ukrainai kompensāciju 4,63 miljardu dolāru apmērā.
Lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka Ukrainas varas iestādes velti ir gājušas uz gāzes kara ceļu ar Krieviju. Pat ja ir iespējams iegūt pilnu kompensāciju, šādiem lēmumiem nākotnē būs negatīvas sekas. 2020. gadā Ukraina nespēs nopelnīt ar gāzes tranzītu.
Fakts ir tāds, ka tagad Krievijas Federācija īsteno divus apvedceļa gāzes cauruļvadu būvniecības projektus, kurus tā izmantos, lai piegādātu enerģiju citām valstīm. Tiek pieņemts, ka līdz 2019. gada beigām sāks darboties cauruļvads “Turkish Stream”, kas kursēs gar Turcijas krastiem. Turklāt vēl viens cauruļvads "Nord Stream-2" tagad atrodas aktīvā būvniecības stadijā. Sākuma datums joprojām nav precīzi zināms, jo tas ir atkarīgs no Eiropas ietekmes uz procesu. Ja Nord Stream-2 sāks darboties, Ukrainas gāzes vads vairs netiks izmantots gāzes pārvadāšanai.
Iespējams, ka Vācija, aizsargājot Ukrainas intereses, uzliks Krievijai pienākumu izmantot gāzes vadu vai maksāt kompensāciju. Šādi pasākumi var nedot vēlamos rezultātus, jo Krievijas Federācijai ir savas iespējas pār Eiropas Savienību. Ieņēmumu samazinājums valsts kasei noteikti negatīvi ietekmēs vispārējo valsts labklājību.
Kas notiks ar ekonomiku
Ekspertu prognozes par Ukrainas ekonomikas stāvokli 2020. gadā kopumā rada vilšanos, kaut arī daži eksperti neizslēdz optimistiskā scenārija optimistisko attīstību. Pašreizējā situācija valstī lielā mērā ir atkarīga no Starptautiskā valūtas fonda. Un, lai arī Ukraina veic Eiropas diktētās reformas, krīze tikai iegūst impulsu - to cilvēku skaits, kuri atrodas zem nabadzības sliekšņa, nepārtraukti pieaug.
Eksperti saka trīs iespējamos valsts ekonomiskās attīstības scenārijus:
- Lielisks. Dolāra kurss nepārsniegs 28 grivnas atzīmi. Algas palielināsies par 25-30%, bet inflācija - līdz 7,7%. Lai gan ekonomisti saka, ka notikumu iespējamība saskaņā ar šo shēmu ir minimāla un iespējama tikai ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.
- Reāli Šo scenāriju sauc arī par “iesaldēšanu”. Vidējais ekonomikas līmenis paliks nemainīgs. Algas nedaudz palielināsies, bet pieaugs arī inflācija, kas pilnībā segs visus pilsoņu ienākumus. Tajā pašā laikā valsts ārējais parāds turpinās augt.
- Pesimistiski. Strauji augošās inflācijas dēļ, kas var pārsniegt 18%, pilsoņu labklājība ievērojami pasliktināsies. Tajā pašā laikā IKP pieaugums nepārsniegs 0,5–1%.Sliktākais variants ir noklusējums.
Tomēr lielākā daļa ekspertu uzskata, ka pēc varas maiņas vispārējā ekonomiskā situācija uzlabosies vai paliks nemainīga. 2020. gads var būt pagrieziena punkts valstij.
Kara beigas Donbasā
Daudzi eksperti ir vienisprātis, ka 2020. gadā karš Ukrainā beigsies. Un, kaut arī Porošenko jau ir vērsies Eiropas Savienībā ar lūgumu nogādāt miera uzturētājus Donbasā, process tiek kavēts, un militārās operācijas turpinās. Līdz ar jaunās valdības parādīšanos situācijai vajadzētu mainīties.
Ja valstij pašai neizdodas atrisināt konfliktu, iejauksies NATO spēki. Daži eksperti uzskata, ka situācija Donbasā tiks atrisināta bez militārpersonu līdzdalības. Fakts ir tāds, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir izstrādāts likumprojekts, saskaņā ar kuru Amerika plāno ieviest jaunas sankcijas un ierobežojumus starptautiskajā tirgū Krievijai, ja netiks atrisināta situācija Ukrainas austrumos. Avoti apgalvo, ka šoreiz Amerikas varas iestādes plāno nopietni nodot trieciena triecienu Krievijas Federācijai, kaut arī viņi neprecizē, kā viņi to darīs.
Visticamāk, Doņeckas un Luganskas apgabali paliks Ukrainas daļa, bet Krimu nevar atgriezt. Un, kaut arī Ukrainas varas iestādes tagad neatzīst pussalas zaudēšanu, faktiski Krima ir kļuvusi par Krievijas daļu.
Ko saka psihika un astrologi
Daudzi cilvēki, kas vēlas uzzināt, kas sagaida Ukrainu 2020. gadā, pēta psihikas prognozes. Atšķirībā no zinātniekiem un ekspertiem, daudzi redzētāji valstij prognozē gaišu nākotni. Piemēram, slavenais astrologs Pāvels Globa apgalvo, ka karš ar šo laiku beigsies, un situācija stabilizēsies. Lai gan viņš nenoliedz, ka tuvākajā nākotnē notiks grivnas devalvācija un citas problēmas. Pēc astrologa teiktā, 2019. – 2020. Gads Ukrainai būs atveseļošanās periods.
Ukraiņu psihiste Jeļena Kurilova sniedz mazāk pozitīvas prognozes. Viņa uzskata, ka krīze turpināsies un tās sekas var izraisīt cilvēku sacelšanos pret valdību. Bet viņa apgalvo, ka cilvēki paši var kaut ko mainīt, ja domā pozitīvi un ienes viņu dzīvē vairāk uzmanības.
Pagaidām Ukrainas nākotne ir pārāk neskaidra, tāpēc prognožu sastādīšana ir nepateicīgs uzdevums. Tikai laiks rādīs, vai situācija mainīsies uz labo pusi.
Lasīt arī: